Aizvien pieaugošais sūtījumu daudzums kurjeru dienestiem liek ieviest jauninājumus. 2018. gadā pasaulē popularitāti sāka iegūt “Last Mile” tehnoloģija, kuras būtība – sūtījumus konkrētam saņēmējam piegādā parasti cilvēki, nevis kurjeru dienesta pārstāvji.
Tas ir tāds pats princips, pēc kāda darbojas “Uber” vai AirBnb – strādā parasti cilvēki, kuriem ir brīvs laiks vai savs mājoklis. Šī tehnoloģija ir identiska – kurjeru dienests piegādā lielu daudzumu sūtījumu vienā punktā, bet reģistrēti lietotāji tos aiznes kilometra vai jūdzes rādiusā konkrētiem adresātiem.
Tehnoloģija ir fantastiska. Saku to tādēļ, ka mūsu sabiedrība jau pirms trim gadiem uzsāka tās īstenošanu Lietuvā, un mēs bijām vieni no pirmajiem pasaulē, kas to uzsāka. 2012. gadā kopā ar stratēģiskajiem partneriem no sabiedrības “Megodata” sākās šīs idejas apspriešana.
Interneta attīstība ievērojami ir izmainījusi dienestu darbu. Pēdējo desmit gadu laikā interneta veikalu skaits audzis vairākus desmitus reižu, bet lietuviešu skaits, kas tajos iepērkas pieaudzis gandrīz trīs reizes – no 14 % līdz 47 %. Tik daudz lietuviešu vismaz vienu reizi gadā iepērkas interneta veikalos.
Tomēr Eiropas Savienībā interneta veikalus lieto vidēji 55–60 % iedzīvotāju, tāpēc arī turpmāk ceram uz pieaugumu, tomēr tam nepieciešami risinājumi, lai patērētāji preces saņemtu pēc iespējas ātrāk.
Statistiski redzam, ka, piegādājot sūtījumus, visvairāk laika prasa pēdējais posms – piegāde mājās, jo kurjeram ir konkrētā laikā sūtījuma saņēmējs jāsastop mājās vai jābrauc uz citu vietu, kur tas atrodas.
Piesaistot mākslīgo intelektu un izmantojot veikto analīzi, sapratām, ka viena no izejām – palielināt kurjeru skaitu, tomēr gan mēs, gan daudzi citi kurjeru dienesti nevar uzturēt veselu darbinieku armiju. Sākām analizēt “Uber” gadījumu, kā tajās pilsētās mainījās taksometru pakalpojumu kvalitāte un cenas. Redzējām, ka šādu darbinieku skaita pieaugums veicina patērētājus vairāk izmantot konkrētos pakalpojumus – konkrētā gadījumā izmantot “taksometru pakalpojumus”.
2015. gadā sākās jaunā pakalpojuma sniegšana (…) necerējām ne uz ko, tomēr dažu nedēļu laikā mūsu sistēmā reģistrējās apmēram tūkstotis cilvēku, kuri vēlējās kļūt par pagaidu kurjeriem – piegādāt sūtījumus, ejot uz mājām vai braucot no viena punkta uz otru. Šis risinājums attaisnojās, jo uzlabojās sūtījumu piegādes laiks.
Droni un roboti nav izeja
Skeptiķi bieži apgalvo, ka “Last Mile” tehnoloģija nekad neattaisnosies, jo uzņēmumi jau tūlīt varēs sūtījumus piegādāt ar droniem vai robotiem. Nedomāju, ka nākamajos divdesmit gados tas kļūs par realitāti Lietuvā vai lielajās pilsētās.
Viļņa, Varšava, Londona un citas Eiropas pilsētas ir blīvi apdzīvotas, piegādāt sūtījumus ar droniem vienkārši nav iespējams, lai arī cik progresīva un precīza būtu tehnoloģija. Piekrītu, ka piegādāt sūtījumus klientiem, kuri dzīvo privātmājās, varbūt arī ir iespējams, bet tad šīs pakalpojums ļoti sadārdzinātos un kļūtu vairāk par tādu kā “rozīnīti” un reklāmas triku, nevis reālu risinājumu.
Sūtījumu piegādāšana ar robotiem tāpat nav izeja dažādu iemeslu dēļ – radīt efektīvi staigājošu robotu, kas piemērotos atšķirīgām mājām un kāpnēm, ir sarežģīti, bet arī viena robota izgatavošanas cena būs daudz augstāka par “Last Mile” strādājošā darbinieka algu.
Tehnoloģijas, jaunumi un mākslīgais intelekts ir ļoti svarīgi faktori šodienas biznesā, tomēr no cilvēciskā faktora izvairīties nevaram. Tas ir konkrēts gadījums, kad ar mākslīgā intelekta palīdzību tiek veidots jauns pakalpojums un biznesa modelis, kuru īsteno parasti cilvēki.