Jaunais Venipak vadītājs: Kādēļ “pēdējā jūdze” nākamgad turpinās būt kurjerdienestu lielākais izaicinājums?

Aizvadītajā gadā e-komercijas apgrozījums sasniedza rekordlielus 652 miljardus eiro, un atbilstoši prognozēm jau 2027.gadā pieaugums sasniegs vēl 31%. Līdz ar to pieaug arī kurjeru piegādes, tā piemērojoties mūsdienu tirgus prasībām. Neskatoties uz ieviestajām inovācijām, tā dēvētā “pēdējā jūdze” – sūtījuma piegāde konkrētajam gala saņēmējam – ir visdārgākā loģistikas ķēdes daļa, veidojot aptuveni 50% kopējo piegādes izmaksu un radot būtisku ekoloģisko pēdu. Kādēļ tā un kā šo procesu optimizēt?

“Pēdējā jūdzes” izmaksas nosaka vairāki faktori. Pirmkārt, fragmentēti maršruti – atšķirībā no centralizētas lielu partiju piegādes, noslēdzošajā posmā katra paka tiek piegādāta katram saņēmējam atsevišķi. Kurjeri piegādā nelielus sūtījumus uz dažādām adresēm, tas samazina transporta izmantošanas efektivitāti, jo pilsētās viņi saskaras ar dažādiem izaicinājumiem satiksmē, piemēram, sastrēgumiem, apgrūtinātu piekļuvi adresei vai stāvvietu trūkumu, savukārt laukos – ar lieliem attālumiem starp piegādes adresēm. Turklāt reģionālie ceļi bieži vien ir ļoti sliktā stāvoklī, kas palēnina loģistiku un palielina transportlīdzekļu nolietojuma izmaksas.

“Turklāt viens no galvenajiem izaicinājumiem t.s. “pēdējās jūdzes” piegādē ir tas, ka lielākā daļa cilvēku dienas laikā nav mājās, līdz ar to 8-25% no visām kurjeru piegādēm izrādās neveiksmīgas”, skaidro Sanita Bērziņa, Venipak Latvija izpilddirektore. Tas, savukārt, būtiski samazina piegādes efektivitāti un attiecīgi palielina emisijas no atkārtotiem piegādes mēģinājumiem. Tāpat atkārtotās piegādes ietekmē “pēdējās jūdzes” izmaksas, jo ar katru nākamo neveiksmīgo piegādes mēģinājumu gan kurjeru, gan loģistikas speciālistu un šķirotāju laiks tiek apmaksāts atkārtoti.

Vēl viens aspekts ir preču atgriešana, kas e-komercijas segmentā palielina kurjeru un noliktavu slodzi, kā arī rada Co2 papildu emisijas. Daudzi uzņēmumi, tostarp budžeta segmenta un atlaižu veikali sāk iekasēt maksu par preču atgriešanu, tā samazinot savas operacionālās izmaksas.

“Ņemot vērā gan globālo sakaršanu, gan “pēdējās jūdzes” izmaksas, par kurām maksā gala patērētājs, loģistikas nozare ir spiesta risināt šo problēmu.[1] Tas ir svarīgi arī tādēļ, ka tuvākajos trīs gados tiek prognozēts e-komercijas segmenta pieaugums par 31%[2], kas nozīmē, ka piegāžu kļūs vēl par trešdaļu vairāk,”[3] S. Bērziņa

Pētījumi rāda, ka mode ir e-komercijas segments ar vislielāko apgrozījumu – 140,9 miljardiem eiro no 652miljardiem, kas veidoja e-komercijas apgrozījumu 2023.gadā (22%). Loģiski, tieši tādēļ šajā segmentā ir visvairāk preču atgriešanu: pasūtīji, piemērīji un atgriezi. Tas rada slodzi kurjerdienestiem un ietekmē arī vidi.

Patiesībā tirdzniecība internetā var daudz pastāstīt par Eiropas iedzīvotāju dzīves veidu. Finanšu dati ir šādi:[4]

Mode – 140,9 miljardi eiro (22%)
- Apģērbs – 59%
- Apavi – 23%
- Somas un aksesuāri – 18%
Elektronika – 135 miljardi eiro(21%)
- Elektroierīces – 32%
- Elektronika – 68%
Hobiji un atpūta – 133 miljardi eiro (20%)
- Rotaļlietas – 10%
- Preces mājdzīvniekiem – 10%
- Sporta inventārs – 17%
- Mediji – 31%
- Cits – 33%
Pārtikas produkti – 63 miljardi eiro (10%)
- Dzērieni – 39%
- Ēdieni – 61%
Mēbeles un preces mājai – 63miljardi eiro (10%)
- Preces mājai – 38%
- Mēbeles – 62%
Kopšanas līdzekļi – 62 miljardi eiro (9%)
- Mājas kopšanas līdzekļi – 11%
- Preces veselības uzturēšanai – 37%
- Higiēnas preces – 53%
Preces “Izdari pats!” – 53,9 miljardi eiro (8%)
- Preces dārzam – 17%
- Preces transporta līdzekļiem – 28%
- Preces remontam – 55%

Redzams, ka aizvien biežāk pasūtām uz mājām ne tikai preces mājai, bet arī pārtikas produktus, kosmētiku, tīrīšanas līdzekļus. 2025.gadā svarīgākais uzdevums loģistikā būs ekoloģisku preču piegādes risinājumu izstrāde. Mūsu gadījumā pozitīvs ir fakts, ka Venipak ir pilnīgi privāts uzņēmums, tādējādi varam ātrāk un elastīgāk pieņemt lēmumus un piemēroties tirgus vajadzībām.

“Vēl viena šā gada tendence: patērētājiem nav tik svarīga ātra, cik prognozējama un punktuāla piegāde, jo īpaši lielo pilsētu iedzīvotājiem ir svarīga laika plānošana”, piebilst Andrius Ladausks, jaunais Venipak vadītājs Baltijas valstīs. Starp citu, tieši tādēļ aizvien populārāki kļūst pakomāti un pasūtījumu izsniegšanas punkti: mūsu pētījuma dati liecina, ka vairāk nekā puse (56%) klientu Latvijā izvēlas šo piegādes veidu vismaz reizi mēnesī, kam seko saņemšanas punkti un piegādes uz mājām (pa 23% attiecīgi).

Pakomāti un saņemšanas punkti ir videi draudzīgāki risinājumi nekā piegāde mājās, jo kurjers vienuviet var ievietot vairākus sūtījumus. Tāpat būtiska ērtība no saņēmēja perspektīvas iriespēja pakomātam piekļūt jebkurā sev ērtā laikā, kas racionalizē maršrutēšanas stratēģijas un uzlabo piegādes efektivitāti.

“Tādēļ arī Venipak pakomātu tīklu Baltijā ir paplašinājis par 70% un plāno turpināt paplašināšanos līdz gada beigām, lai Baltijas reģionā kopumā sasniegtu 800 pakomātu.Tas ļauj optimizēt piegādes maršrutus un samazināt izdevumus,” piebilst A. Ladausks. Pētījumi liecina, ka, ja visi kurjerpasta dienesti izmantotu tikai pakomātus un paku saņemšanas punktus, CO2 emisijas pilsētās varētu samazināties līdz pat divām trešdaļām,[5] bet lauku reģionos – vēl vairāk. Ļaujot pārvadātājiem veikt mazāk braucienu uz decentralizētām piegādes vietām, šīs pakomātu tīkla izmantošana ievērojami samazina degvielas patēriņu un no tā izrietošās oglekļa emisijas.

“Pēdējā jūdze” – tas ir ne tikai izaicinājums, bet arī iespēja inovācijām. Uzņēmumi, kas spēs efektīvi integrēt jaunas tehnoloģijas, adaptēties klientu pieprasījumiem un saglabāt līdzsvaru starp noturību un ērtībām, iegūs līdera pozīcijas šajā konkurences pārpilnajā nozarē. Jo tirgus pieprasa nevis vienkāršas piegādes, bet solījumu izpildi, ņemot vērā ātrumu, kvalitāti un komfortu.