Dati liecina, ka Austrumeiropas un Baltijas valstīs 87–88% kafijas pārsvarā tiek patērēta mājās vai birojā,[1] bet ne vienmēr tai ir tieši tāda garša, kādu mēs vēlētos. “Mūsu pētījums[2] demonstrē, ka 37% latviešu pagatavo maltu kafiju tieši krūzē, bet vēl tikpat daudz – izmanto kafijas automātu,” – komentē Artis Grigo, modernākā un lielākā kafijas grauzdētāja Baltijā “Kafijas banka” dibinātājs, “Neatkarīgi no tā, kurai metodei jūs dodat priekšroku, ir svarīgi pārliecināties, ka nepieļaujat šīs trīs kļūdas, kuru dēļ visi kafijas veidi garšo gandrīz vienādi.”
Pēc eksperta novērojumiem, specializētajos kafijas veikalos bieži iegriežas kafijas cienītāji, kuri ir pārstājuši gūt baudu no šī dzēriena. Šķiet loģiski – nomainīt kafijas veidu, izvēloties kaut ko ekskluzīvāku. Tomēr tas ne vienmēr atrisinās situāciju.
“Kopumā mēs, latvieši, dzeram daudz kafijas – 57% izdzer 1-2 krūzes dienā, bet vēl 16% – vairāk nekā 3 krūzes.[3] Lai saglabātu kafijas labo garšu, ir svarīgi trīs aspekti:
- Iemācīties pareizi pagatavot šo dzērienu
- Sekot līdzi kafijas automāta tīrībai
- Pielāgot kafijas pupiņu malumu – tas ir pirmais, ko mēs jautājam, kad jauns klients iegriežas pie mums veikalā, jo tas ir galvenais aspekts, kas ietekmē dzēriena garšu. Lielākā daļa vispār nav dzirdējuši, ka kaut kas būtu jāregulē!
Modes tendences mums liek domāt, ka garšīga kafija var būt tikai automātā pagatavota. Taču tas nebūt tā nav. “Kvalitatīvu dzērienu var pagatavot gan turku kanniņā, gan piltuves metodē (to sauc arī par V60). Nav brīnums, ka kafijas kapsulas zaudē popularitāti par labu tradicionālajai kafijai, īpaši Baltijas un Skandināvijas valstīs,” komentē A.Grigo.
Ja ar kafijas pagatavošanu krūzē, turku kanniņā vai automātā viss ir vairāk vai mazāk skaidrs, tad ar piltuves metodi rodas jautājumi, lai gan tā ir ļoti vienkārša. Standarta kafijas deva piltuvei uz 1 krūzi – 15 grami kafijas uz 250 ml ūdens. Optimālā maltās kafijas un gatavā dzēriena attiecība vienmēr jāuztur nemainīga – 60 grami kafijas uz 1 litru ūdens. Nav ieteicams mērīt kafiju pēc acs, jo pat vismazākās novirzes proporcijās būtiski ietekmē tās garšu.
Optimālā ūdens temperatūra kafijas pagatavošanai piltuvē – 93–95°С. Lai sasniegtu šādu temperatūru, nepieciešams uzvārīt ūdeni un pēc tam atdzesēt to vienu minūti. Pirms maltās kafijas iepildīšanas papīra filtrā, ieteicams filtru izskalot ar 100–200 ml karsta ūdens un izliet to. Tas nepieciešams, lai novērstu iespējamo papīra piegaršu. Pēc tam ieberiet kafiju filtrā un viegli sakratiet piltuvi, lai kafija vienmērīgi sadalītos. Ūdeni nepieciešams lēnām ieliet apļveida kustībām pulksteņrādītāja virzienā, sākot no centra un virzoties tuvāk malām.
Eiropas kafijas federācijas dati liecina, ka no gada uz gadu eiropieši patērē aptuveni 30% no visas pasaulē saražotās kafijas.[4] “Tā kā kafijas popularitāte saglabājas stabila, ir svarīgi veicināt šī dzēriena patēriņa kultūru un palielināt izpratni par to, kā to pagatavot patiešām garšīgi,” – piebilst A. Grigo, norādot, ka tieši tāpēc viņš regulāri konsultē klientus par to, kā nepieļaut iepriekš aprakstītās kļūdas.
Zīmīgi, ka Latvijā 13% patērētāju iegādājas kafiju specializētajos kafijas veikalos – no tiem 8% fiziskajos veikalos, bet 5% – tiešsaistē.
“Pēc dažādu tirgotāju preču piegādes struktūras mēs redzam, ka latvieši joprojām reti iegādājas pārtikas produktus tiešsaistē, un Norstat pētījuma dati[5] to apstiprina: katrs otrais latvietis vispār nekad neizmanto šādu iespēju,” – komentē Sanita Bērziņa, Venipak Latvija izpilddirektore, “Savukārt kafiju tiešsaistē pasūta tikai 8%, taču katrs ceturtais vēlas, lai tā tiktu piegādāta zibenīgi – maksimums 2-3 dienu laikā, bet vēlams – jau nākamajā dienā.[6] Šajā jautājumā ļoti svarīgi, cik ātri veikals nodos preci kurjera dienestam, jo mēs piegādājam pasūtījumu 24 stundu laikā.”
Vēl 24% aptaujāto norādīja, ka viņiem piegādes ātrums nav svarīgs, galvenais – produkta kvalitāte. Tomēr, runājot par kafiju, būtisks ir arī pupiņu svaigums. “Pat vislabākās pupiņas zaudē savu kvalitāti, ja tās pārāk ilgi stāv noliktavā vai transportā,” saka A. Grigo. “Tāpēc ātra un uzticama piegāde ir būtiska – tā nodrošina, ka kafijas cienītāji saņem vislabāko garšu, tieši tādu, kādu iecerējis grauzdētājs.”
Kopumā tiek prognozēts, ka tuvāko 7 gadu laikā (līdz 2032. gadam) kafijas tirgus finanšu apjoms Eiropā pieaugs par 28% – no 46 miljardiem dolāru gadā līdz 64 miljardiem.[7]
[1] European Coffee federation: European Coffee Report 2023-2024 – ECF : ECF
[2] Aptauju pēc Venipak Latvija pasūtījuma 2025. gada janvārī veica pētījumu birojs Norstat. Aptaujā piedalījās 1000 respondentu no Latvijas.
[3] Turpat
[4] European Coffee federation: European Coffee Report 2023-2024 – ECF : ECF
[5] Norstat Quarterly Data – Latvia
[6] Aptauju pēc Venipak Latvija pasūtījuma 2025. gada janvārī veica pētījumu birojs Norstat. Aptaujā piedalījās 1000 respondentu no Latvijas.
[7] European Coffee federation: European Coffee Report 2023-2024 – ECF : ECF