Loģistikas uzņēmums “Venipak”, kas kļūs par “DHL Group” struktūrvienības “DHL eCommerce” daļu, šā gada pirmajā pusgadā Baltijas valstīs sasniedzis 48 miljonu eiro apgrozījumu – par 16% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Straujākais apgrozījuma pieaugums – par 20% – reģistrēts Lietuvā. Savukārt visās trīs Baltijas valstīs piegādāto sūtījumu skaits palielinājies par aptuveni 9%, sasniedzot 7,134 miljonus.
Uzņēmuma rezultātus galvenokārt veicināja pakomātu tīkla paplašināšana, starptautiskās e-komercijas sūtījumu apjoma pieaugums, īpaši no Ķīnas, kā arī lielākas patērētāju aktivitātēs dēļ Lietuvā.
Pakomātu segmentā un sūtījumos no Ķīnas vērojams pieaugums
“Šā gada pirmajā pusgadā sasniedzām rekordaugstu apgrozījumu. To veicināja starptautisko e-komercijas platformu sūtījumu skaita pieaugums, īpaši no Ķīnas, jo patērētāji steidza pasūtīt preces pirms trīs eiro maksas ieviešanas zemas vērtības sūtījumiem jūlijā. Papildu stimulu iekšzemes patēriņam Lietuvā deva pensiju otrā līmeņa reforma, kuras ietekmē sūtījumu apjoms šā gada otrajā ceturksnī palielinājās gandrīz par desmito daļu,” norāda “Venipak” izpilddirektors Andrjus Ladausks (Andrius Ladauskas).
Apgrozījuma un piegādāto sūtījumu skaita pieaugumu būtiski veicināja arī pakomātu segmenta straujā attīstība. Šā gada pirmajā pusgadā uz pakomātiem piegādāto sūtījumu skaits bija par 15% lielāks nekā attiecīgajā periodā pērn.
“Prognozējām, ka uz pakomātiem piegādāto sūtījumu īpatsvars palielināsies, un redzam, ka šis segments ar katru gadu aug arvien straujāk. Tas atspoguļo saņēmēju paradumu maiņu – arvien vairāk cilvēku izvēlas sūtījumus saņemt sev ērtā laikā. Reaģējot uz šo tendenci, mēs nepārtraukti paplašinām pakomātu tīklu un palielinām arī esošo pakomātu ietilpību. Noslogotākajās vietās uzstādām papildu moduļus un palielinām nodalījumu skaitu,” stāsta A. Ladausks.
Pašlaik “Venipak” pakomātu tīklā Baltijas valstīs ir aptuveni 1000 pakomātu. No tiem 800 pakomātu pieder “Venipak”, savukārt vēl aptuveni 200 ir pieejami sadarbībā ar koplietošanas pakomātu tīklu “uDrop”.
Pērnā gada nogalē veiktie sagatavošanās darbi ļāva uzņēmumam sekmīgi pārvaldīt sūtījumu apjoma pieaugumu.
“Palielinājām termināļu jaudu, investējām jaunos konveijeros un citās šķirošanas iekārtās, kā arī stiprinājām mūsu komandas. Tas ļāva būtiskākās pārmaiņas ieviest jau 2026. gada pirmajā pusē. Vienlaikus elastīgi pārdalījām termināļu un kurjeru resursus, uzraudzījām maršrutu noslodzi un palielinājām pieprasītāko pakomātu ietilpību. Šie risinājumi ļāva efektīvi un sistemātiski pārvaldīt pieaugošo sūtījumu apjomu,” uzsver A. Ladausks.
Prognozē turpmāku izaugsmi
“Šā gada pirmajā pusgadā sasniedzām rekordaugstu apgrozījumu. To veicināja starptautisko e-komercijas platformu sūtījumu skaita pieaugums, īpaši no Ķīnas, jo patērētāji steidza pasūtīt preces pirms trīs eiro maksas ieviešanas zemas vērtības sūtījumiem jūlijā. Papildu stimulu iekšzemes patēriņam Lietuvā deva pensiju otrā līmeņa reforma, kuras ietekmē sūtījumu apjoms šā gada otrajā ceturksnī palielinājās gandrīz par desmito daļu,” norāda “Venipak” izpilddirektors Andrjus Ladausks (Andrius Ladauskas).
Apgrozījuma un piegādāto sūtījumu skaita pieaugumu būtiski veicināja arī pakomātu segmenta straujā attīstība. Šā gada pirmajā pusgadā uz pakomātiem piegādāto sūtījumu skaits bija par 15% lielāks nekā attiecīgajā periodā pērn.
“Prognozējām, ka uz pakomātiem piegādāto sūtījumu īpatsvars palielināsies, un redzam, ka šis segments ar katru gadu aug arvien straujāk. Tas atspoguļo saņēmēju paradumu maiņu – arvien vairāk cilvēku izvēlas sūtījumus saņemt sev ērtā laikā. Reaģējot uz šo tendenci, mēs nepārtraukti paplašinām pakomātu tīklu un palielinām arī esošo pakomātu ietilpību. Noslogotākajās vietās uzstādām papildu moduļus un palielinām nodalījumu skaitu,” stāsta A. Ladausks.
Pašlaik “Venipak” pakomātu tīklā Baltijas valstīs ir aptuveni 1000 pakomātu. No tiem 800 pakomātu pieder “Venipak”, savukārt vēl aptuveni 200 ir pieejami sadarbībā ar koplietošanas pakomātu tīklu “uDrop”.
Pērnā gada nogalē veiktie sagatavošanās darbi ļāva uzņēmumam sekmīgi pārvaldīt sūtījumu apjoma pieaugumu.
“Palielinājām termināļu jaudu, investējām jaunos konveijeros un citās šķirošanas iekārtās, kā arī stiprinājām mūsu komandas. Tas ļāva būtiskākās pārmaiņas ieviest jau 2026. gada pirmajā pusē. Vienlaikus elastīgi pārdalījām termināļu un kurjeru resursus, uzraudzījām maršrutu noslodzi un palielinājām pieprasītāko pakomātu ietilpību. Šie risinājumi ļāva efektīvi un sistemātiski pārvaldīt pieaugošo sūtījumu apjomu,” uzsver A. Ladausks.
